Trīs punkti arī drausmīgā spēlē ir trīs punkti – tā īsumā varētu raksturot 31. augusta spēli Jāņa Daliņa stadionā pret FK Salaspils, kuras laikā tika piešķirtas 14 dzeltenās kartītes un trīs spēlētāji noraidīti, tai skaitā divi Salaspils komandas rindās un gala rezultātā Valmieras nepārliecinoša, bet laimīga, uzvara ar 2:1.
Vēl vienā lietus orķestrētā spēlē, likās, visas kārtis Valmieras spēlētāju rokās – ej, skrien un sit pretinieku vārtos, bet ne šoreiz – pretinieku sīkstums un cīņasspars bija manāms jau ar spēles pirmajām minūtēm, ukraiņu trenera Anatolija Sidenko trenētie futbolisti uz Valmieru bija atbraukuši uzvarēt un par šo panākumu bija gatavi sisties šī vārda vistiešākajā nozīmē.
Un tieši sišanās, rupjības, atriebības izrotāja šo spēli, mazāk vietu atstājot epizodēm pie abu pušu vārtiem. Jau spēles 34. minūtē valmierieši nonāca vairākumā, bet arī šī dāvana netika izsaiņota, un tad puslaika pašā izskaņā spēles galvenais tiesnesis Deniss Ciunelis otro reizi īsā laikā no kabatas vilka ārā sarkano kartīti par nesavaldību sodot Salaspils ukraiņu viesspēlētāju Jaroslavu Tkačenko. Likās – otrais puslaiks būs tikai formalitāte un droša laukuma saimnieku uzvara. Kā tad.
Otro puslaiku uzsākot nekas neliecināja par vienas komandas nospiedošu pārākumu. Gata Kalniņa puiši laukumā tā arī nespēja atrast to veidu kā spēli pārņemt totālā kontrolē, gluži pretēji – pretinieki nevaidēja kā nokauts lops, bet sakostiem zobiem spirinājās pretī atrodot spēkus arī apdraudēt Haralda Kalniņa sargātos vārtus.
Visbeidzot pirmie vārti šajā spēlē tika gūti 58. minūtē, kad uzņēmību no sava labā flanga nodemonstrēja Ritvars Krists Zauska, apspēlējot aizsargu un piespēlējot uz pašu vārtu priekšu brīvajām Oskaram Stupelim, kam vajadzēja tikai nepievilt savu komandu un pielikt kāju raidot bumbu tukšos vārtos – un to viņš godam arī paveica – 1:0.
Pavisam īsi bija Valmieras pilsētas prieki – atsākoties spēlei neveiksmīgi savā soda laukumā nospēlēja Rinalds Krists Freilihs, izpelnoties tiesneša svilpi par sitienu pretiniekam – pendele. To pārliecinoši realizēja Gļebs Cvetkovs – 1:1.
Vismaz desmit minūtes valdīja manāms satraukums un nepārliecība – vai tiešām nespēsim izmantot lielo vairākumu, hokeja terminoloģijā runājot. Situāciju vēl sliktāku padarīja Ērika Maura-Boka otrā dzeltenā spēles 71. minūtē. Par laimi, pēc divām minūtēm spēle atkal apmeta kūleni – nesen laukumā nākušais Daniils Cepeļevs ar savu pirmo pieskārienu bumbai, pēc Ričmonda Ovusu piespēles, elegantā šļūcienā pa slapjo zāli spēja aizsniegties līdz bumbai un to ar loku pārmest pāri pretinieku vārstsarga plecam un vārtu tīklā – 2:1.
Ne bez pārdzīvojumiem pagāja arī pēdējās 20 šīs spēles minūtes – kopumā vēl tika adresētas piecas dzeltenās kartītes abu komandu spēlētājiem – krietni pārspējot bīstamo momentu skaitu vārtu priekšā.
Skanot Ciuneļa pēdējai svilpei šajā pēcpusdienā, atviegloti nopūtās vai viss stadions – drausmīgā spēle vēl pāris naktis spēlētājiem un treneriem gan jau sapņos rādījās, bet tas viss pārejoši – pats galvenais – trīs punkti, kuri skaisti ieguļ turnīra tabulā iepretī Valmiera FC ailei kopējo puktu skaitā.
Pēc divām nedēļām valmieriešu sagaida ne mazāk nopietns pārbaudījums izbraukumā pret SK Super Nova dublieriem – spēles sākums 13.septembrī plkst. 17:00 Sporta bāzē Krasts, stadionā aiz Krasta ielas Lidiņa Rīgā. Gaidīsim jūsu atbalstu cīņā par uzvaru šajā spēlē un turnīrā kopumā.
