Iepriekš, kad Valmieras futbols daudzus gadus pavadīja 1.līgas čempionātā, ar kaimiņpilsētas Smiltenes futbolistiem ceļi laukumā krustojās ne reizi vien, allaž piesaistot papildus interesi un šīm cīņām pieliekot klāt arī Vidzemes derbija birku.
Pēc tam, kad Valmiera nostiprinājās Virslīgā, ar Smiltenes komandu reizi pa reizei tikās galvenās komandas dublieri, citu gadu pašai Smiltenei talkā nāca vairāki Valmieras futbolisti, palīdzot saglabāt vietu pēc spēka otrajā augstākajā Latvijas futbola līgā.
Turpinot Valmiera FC atgriešanās ceļu, jau atkal abām Ziemeļvidzemes pilsētām jāskaidro attiecības ar futbola palīdzību, kurinot abu pilsētu atbalstītāju interesi un degošo lokālpatriotismu. Vidzemes derbiju 12.aprīļa pēcpusdienā Valmieras Olimpiskajā centrā ieradās izbaudīt ne tikai pēc futbola izsalkušie Valmieras atbalstītāji, bet arī krietns pulks smilteniešu, radot fantastisku futbola atmosfēru tribīnēs.
Un futbolisti viņiem nelika vilties, parūpējoties arī par saistošu spēli, nepiekāpīgu cīņu un vairākiem vārtu guvumiem.
Neviens nevar prognozēt kā spēles gaita būtu iegrozījusies, ja jau pašā tās sākumā viesi nebūtu izniekojuši savas pāris teicamās iespējas pārspēt Haraldu Kalniņu Valmieras vārtos. Vismaz spēles pirmajā puslaikā nevar runāt par Gata Kalniņa komandas nospiedošu pārsvaru, tas neizpaudās ne gūtajos vārtos, ne bumbas kontrolē. Smiltenes futbolistiem nebija ne divu domu ļaut saviem pretiniekiem ieskrieties, pašatdeve viņiem bija augstā līmenī.
Un savā ziņā pārsteidzoši bija spēles 35.minūtē Valmieras gūtie vārti, jo tie nāca negaidīti – pretinieku aizsargam nospēlējot nevīžīgi – ļaujot viņu apzagt Rojam Bušam, un jau pēc mirkļa Valmieras brazīļu uzbrucējam Gleilsonam gūstot savus pirmos vārtus šajā sezonā.
Sajutuši vārtu garšu laukumu saimnieku pārākums arvien pieauga, bet pirmā puslaika atlikušais laiks bija par īsu, lai gūtu vēl kādus vārtus. Bet tam pilnībā pietika otrais puslaiks, kurā izpaudās valmieriešu individuālā meistarība un fiziskā sagatavotība. Vienus no šīs sezonas skaistākajiem vārtiem guva labās malas aizsargs Toki Jamamura, uzņemoties iniciatīvu ar precīzu bumbas raidījumu no tālienes adresētu vārtu tālajā stūrī. Arī pie trešajiem Vladimirs Stepanovs driblā apspēlēja vairākus pretiniekus, sitot bumbu vārtu apakšējā stūrī, bet tai atsitoties pret vārtu stabu tā kā pasta sūtījums iegūla precīzi uz Mamadū Dembelē galvas, un Mali uzbrucējam vēl viens viegls vārtu guvums – jau trešais šajā sezonā, un visi trīs gūti ar galvu.
No skata viegli un ātri par ceturto vārtu guvumu parūpējās divi no komandas pieredzējušākajiem spēlētājiem – Mārcis Ērglis ar tālu piespēli pret vārtiem izveda Fražu Kairmani, kurš vienā pieskārienā trieca bumbu vārtu tīklā. Ja vēl ar to nebija gana, tad pašās spēles beigās Alekss Tkačenko tika gāzts Smiltenes soda laukumā, un piektos no vienpadsmitnieka jau gaidīja Valmieras fani, bet, diemžēl, teicami spēli aizvadījušā aizsarga Lenija Manisas pendeles izpildījums nebija no tiem veiksmīgākajiem, Smiltenes kapteinim un vārtsargam Dagnim Sausajam viņa sitienu atvairot.
Uzvara neradīja neizpratni nevienam, un spēle parādīja, ka šajā dienā, šajā Vidzemes derbijā Valmiera FC tika pie pelnītiem trīs punktiem un trešās uzvaras sezonas pirmajās trīs LVBET līgas spēlēs. Pēc trešās kārtas iekārtojoties arī turnīra tabulas pašā augšgalā, līdzās FK Metta. Pagaidām tikai divām komandām turpinot bez zaudējumiem.
18.aprīlī, plkst. 18:00 Valmiera FC Jaunmārupes stadionā uzņems Mārupes SC.
