30. jūnijā mūsu kluba vārtsargam Klāvam Lauvam palika 18 – labāko dāvanu šajā dienā viņš pasniedza pats sev, veiksmīgi nokārtojot CSDD eksāmenu un iegūstot braukšanas tiesības. Diez vai viņš spēja pat iedomāties, ka pēc desmit dienām piedzīvos vēl lielāku dienu – savas īsās futbolista karjeras līdz šim spilgtāko brīdi – debiju Valmiera FC sastāvā Atbildīgas spēles Latvijas kausa izcīņas astotdaļfinālā, izcilu spēli vārtos, atvairot pretinieka sisto pendeli, un palīdzot izsist pretiniekus no kausa, to 90 minūtes spēles laika darot mazākumā.
“Futbolu sāku spēlēt sešu gadu vecumā. Sākumā kā jebkurš futbolists spēlēju kā laukuma spēlētājs, bet pēc tam izmantoju iespēju trenēties kā vārtsargam. Pamēģināju, tad sanāca tā, ka atgriezos laukumā spēlētāja lomā. Laika gaitā sapratu, ka man pašam vairāk patīk sargāt vārtus un nolēmu, ka to arī darīšu turpmāk.
Mans pirmais klubs bija Liepājas Metalurgs, pirmos gadus aizvadīju tur un pēc tam pievienojos Liepājas futbola skolai, kam sekoja viens gads Jelgavā un tagad jau esmu šeit Valmierā. Jelgavu noteikti varu saukt par tādu kā atspēriena punktu. Tur arī guvu to pieaugušo futbola pieredzi, pāris spēles aizvadot pirmajā līgā. Ar to arī sākās mans pieaugušo futbola stāsts.
Pēc sezonas Jelgavā viss sakrita tā, ka nāca piedāvājums no Valmieras un uz turieni arī devos. Ar savu izdarīto izvēli esmu ļoti apmierināts, šeit viss ir forši. Komandas gars, superīgs personāls – viss augstā līmenī, nav par ko sūdzēties. Arī vārtsargs Rihards Matrevics man ļoti palīdz un atbalsta, ir ļoti patīkami ar šādiem spēlētājiem kopā trenēties. Kopējā kolektīvā arī jūtos pieņemts, kā daļa no komandas.
Kāds vārtsargs es esmu? Man pašam sevi grūti raksturot. Šķiet, ka man, kā vārtsargam vairāk patīk spēlēt augstāk, izmantot kājas. Neesmu tendēts uz izgājieniem.
Vispār nebiju gaidījis šādu debiju. Es apsēdos un biju gatavs skatīties spēli. Viss šķita mierīgi un tad vienā momentā viss sagriezās, pēkšņi bija saspringums. Pirmais ko iedomājos, ka jāsāk siet bučus un ģērbties, ka nu kaut kas taču ir jādara.
Jau uzreiz uz komandas soliņa saņēmu atbalstu no komandas biedriem, kapteinis Raimonds Krollis pienāca, emocionāli atbalstīja, pajokoja, lai nebūtu tā, ka dodos laukumā pilnīgā stresā un ar trīcošām kājām. Kopā pasmējāmies. Bet tik un tā, īsti nevarēju padomāt par to, kas būs tālāk. Domāju, kā ātrāk saģērbties un kā vispār līdz tam laukumam tikt, kā aizvadīt spēli, lai nepieviltu komandu. Puiši man izcili palīdzēja tikt ar visu galā
Pēc tam arī galvenais treneris Jurģis Kalns man palūdza, lai atvairu 11 metru soda sitienu, ko bija piešķīris tiesnesis, jo tādā veidā komanda vēl varētu palikt spēlē un saglabātu izredzes pacīnīties par uzvaru. Saņēmu taktiskos norādījumus, kur un kā tā spēle varētu aiziet. Man netika liegts arī padoms par pendeli – dzirdēju, ka ja sitīs ar labo kāju, man jādodas uz savu labo pusi, ja sitīs ar kreiso kāju, tad man jādodas uz savu kreiso pusi. Protams paklausīju un darīju tieši tā, kā treneris man teica. Viss beidzās laimīgi.
Paldies dievam, ka arī komanda nepadevās pēc sarkanās kartītes un kopīgiem spēkiem izdevās glābt spēli. Bija grūti paredzēt, kas notiks, jo paliekot mazākumā viss taktiski mainījās un tas, ko iepriekš bijām gatavojuši vairs nederēja. Ļoti patika, ka komanda nocīnījās līdz galam un izrāvām uzvaru. Pašam spēle nebija no tām grūtākajām, jo aizsargi laukumā darbojās lieliski, neļaujot izdarīt sitienus, apslāpējot bīstamos uzbrukumus.
Pēc šīs spēles es noteikti vēlos konkurēt par pamatsastāva vietu, biežāk tikt pie spēles laika. Lielāka konkurence tikai palīdzēs uzlabot sniegumu mums visiem. Tas nekas, ka esmu ļoti draudzīgās attiecībās ar pārējiem vārtsargiem, neesam ienaidnieki. Spiežam viens otru uz augšu, lai turpinātu augt un rastos vēl lielāka, draudzīgāka konkurence. Rihards pēc spēles arī pienāca klāt un pateica paldies par to, ka biju spējīgs glābt komandu konkrētajā situācijā. Liels pluss arī tas, ka treneris Sergejs Diguļovs man nav svešs, pagājušajā gadā kopā strādājām Jelgavā, pie visa esmu pieradis, strādājam taktiski, ļoti pievēršam uzmanību niansēm un tas noteikti dod rezultātu.”
