Emīls Birka Valmiera FC komandai pievienojās 2022. gada sezonas priekšvakarā. Sezonā, kuru daudzi atcerēsies kā komandas zelta gadu. Šajā reizē mūsu komandas aizsargs atskatās uz paveikto iepriekšējā sezonā un iezīmē tuvākos mērķus tuvojoties jaunajai sezonai.
Sākusies gatavošanās jaunajai sezonai, kā jūties?
Jūtos es ļoti labi. Esmu pilnībā gatavs un motivācijas pilns sākt jauno sezonu, lai mēģinātu atkārtot to, kas sasniegts iepriekšējā sezonā. Iespējams, ka pat varam vēl labāk.
Kā pavadīji atvaļinājumu?
Es laiku pavadīju lietderīgi, nokārtoju parādus, kas bija sakrājušies universitātē. Sportistam vispār to visu apvienot ir ļoti grūti, vēl jo vairāk tāpēc, ka man pašam ir klātienes programma. Jāatrod brīvie laiki, vai jāvienojas ar pasniedzējiem, lai rastu iespēju ar visu tikt galā. Pats esmu Valmierā, universitāte ir Rīgā, izbraukāt ir problemātiski, tāpēc brīvdienas pavadu mācoties. Biju arī aizbraucis atvaļinājumā uz Nīderlandi, kur arī dažas dienas atpūtos. Uzkrāju enerģiju, guvu motivāciju un jaunus spēkus, lai tagad visu sāktu no jauna.
Emīls Birka un Valmiera FC – Latvijas čempioni. Esi beidzot to sagremojis un kādas ir tās šī brīža sajūtas, kad pagājis ilgāks laiks?
Tas protams ir patīkami, līdz ar to arī augusi pārliecība par sevi, jo tas čempiona tituls ir iegūts. Jāatkārtojas, ka tas arī radījis lielāku motivāciju strādāt, dzīves laikā ieguldītais tagad nes rezultātus.
Kā vērtē savu sniegumu pagājušajā sezonā?
Es vienmēr no sevis gaidu vairāk, jo īpaši rezultativitātes ziņā, tieši tas pagājušajā gadā pietrūka visvairāk. Gribu būt lietderīgs komandai, pieslēgties un palīdzēt arī uzbrukuma veidošanā. Aizsardzībā šis gads bija ļoti labs, praktiski bez lielām kļūdām, kuru dēļ varētu teikt, ka manis dēļ ielaisti vārti. Ja salīdzina šo ar iepriekšējiem gadiem biju daudz stabilāks tieši aizsardzības darbībās.
Ieradies Valmierā īsi pirms sezonas sākuma, cik ilgs laiks tev bija nepieciešams, lai iejustos, saprastu, kas īsti notiek Valmierā?
Tas periods tiešām bija zibenīgs. Uzreiz bija jālec iekša notikumos un nebija daudz laika, lai sagatavotos. Divas nedēļās līdz pirmajai spēlei, uzreiz arī nācās doties laukumā pamatsastāvā – ar komandas līderiem pat īsti nebiju uzspēlējis kopā. Bija viena pārbaudes spēle ar Mettu, bet arī tur vairāk darbojos ar spēlētājiem, kas bija mūsu tuvākajās rezervēs. Lielos vilcienos spēles plānu un ideju sapratu uzreiz, nebija tā, ka devos laukumā ar baltu lapu. Bija problēmas, bija kļūdas – uzskatu, ka pret Riga FC pirmajā spēlē tieši dēļ komunikācijas kļūdas ielaidām vārtus. Ar katru nākošo spēli jau jutos ar vien labāk un labāk, līdz atvēros pavisam.
Jauna komanda, jauna pieredze, kas ir spilgtākais, ko esi paņēmis no čempionu sezonas?
Atceros savus pirmos un līdz šim vienīgos vārtus kluba rindās, bet tas, kas notika Liepājā bija nozīmīgākais. Pats gan uzspēlēju tikai vienu minūti, bet tās ir emocijas, kuras būs grūti pārspēt. Izraut čempionu titulu pēdējā sezonas mačā ir neaprakstāmi, jo īpaši tāpēc, ka guvām vārtus pēdējā minūtē. Tu skrien, priecājies un sāc svinēt – spilgtākās emocijas manā dzīvē.
Konkurēji ar Falu par spēles laiku, sezonas sākumā viņš bija izkritis no aprites – viņam atgriežoties, cik droši tu juties par savu vietu, par spēles laiku?
Mūsu konkurence ir pozitīva un draudzīga. Vienmēr pirms spēlēm novēlam viens otram veiksmi, nav tā, ka būtu kādu problēmu. Sākumā sanāca, ka Fals bija traumēts un man deva iespēju spēlēt pamatsastāvā. Arī laikā, kad bija 15 uzvaru sērija, jutu ka spēlēju regulāri un problēmu nebija. Sezonas beigās sapratu, ka būs rotācija. Galvenais treneris teica, ka esam dažādi un katram ir pretinieks, kas ir vairāk vai mazāk piemērotāks mūsu spēles stiliem. Biju gatavs, ka dalīsim minūtes, bet es darīju visu, lai varētu sevi apliecināt un tiktu pie maksimāli daudz minūtēm. Noteikti nepārdzīvoju, ja kādu spēli netieku pamatsastāvā.
Abiem viena pozīcija, bet esat atšķirīgi spēlētāji..
Jā, es teiktu, ka Fals ir viens no atlētiskākajiem spēlētajiem virslīgā. Viņa fiziskās īpašības ir ļoti attīstītas – ātrums, spēja spēlēt otrajā stāvā. Es vairāk izceļos ar to, ka vairāk spēlēju pozicionāli, mazāk riskēju, Fala gadījumā gan tie riski bieži vien atmaksājas. Tāpēc jau ir tā pielāgošanās – ir pretinieks pret kuru jāspēlē pozicionāli pareizi, bet ir pretinieks, kur nepieciešama aukstasinība.
Sezona iesākās smagnēji, pēc tam 15 uzvaru sērija – kā tu to izskaidrotu?
Grūti teikt, iepriekšējos gadus nebiju komandā, varbūt tā bijis iepriekš, bet šķita, ka bijām nedaudz saguruši un stresaini. Daugavpils un Mettas spēles uzskatu par neveiksmēm, mums tur bija jāuzvar, bet futbolā gadās visādi, arī lielajos čempionātos līderi mēdz paklupt. Ieskrienoties pārliecība auga un tās uzvaras nāca pašas no sevis, spēlējām savu spēli.
Kurš bija tas brīdis, kad saprati, ka varam cīnīties par titulu?
No paša sākuma, pārnākot uz šejieni jau bija domas, ka ar Valmieru varam to izdarīt. Skatījos Valmieras pirmo spēli Turcijas treniņnometnē un jau tad šķita, ka tiek spēlēts iespaidīgi ātrs futbols ar presingu. Bija tāds ‘’wow’’, šogad tiešām tur kaut kas varētu sanākt. Uz brīdi gan tā pārliecība pazuda, bet līdzko sākās uzvaru sērija, sākām uzvarēt Top 4 komandas ar pārliecinošiem rezultātiem viss atgriezās. 15 uzvaru sērija? Mierīgi varam sasniegt visu, esam tabulas augšgalā – pa lielam viss ir mūsu rokās.
Metta un Valmiera – filozofija līdzīga, bet komandas cīnās katra savā tabulas daļā, kā tu uztvēri šīs pārmaiņas?
Arī spēlējot Metta komandā katru maču gājām laukumā ar vēlmi uzvarēt, nebija tā, ka mēs gatavojamies dabūt pērienu. Vienmēr tur centāmies spēlēt futbolu, bet spēle pati bija haotiskāka, jo tur jācenšas izspiest maksimumu no tās epizodes, kura radusies, otras tādas var arī nebūt. Šeit tu vari spēlēt mierīgāk, zinot, ka tas rezultāts atnāks. Vienkārši jāveido pēc iespējas vairāk momenti, jābūt drošiem aizsardzībā. Galvenā atšķirība ir pārliecība, to pat ir grūti salīdzināt.
Viss izšķīrās sezonas pēdējā mačā, ko no tā atceries?
Iepriekšējā dienā biju mierīgs, vienkāršs treniņš, lieliski izgulējos. Satraukums parādījās spēles laikā. Esmu ievērojis, ka pašam esot uz soliņa ir stress, bet spēlējot laukumā, tas adrenalīns ļauj nejust to spriedzi. Malā sēžot tu redzi un dzirdi visu. Tev gribas tikt laukumā, tev gribas palīdzēt, jo īpaši tik svarīgā spēlē. Iesildoties vienkārši skatījos, kas notiek spēlē, pat nevarēju īsti novērst acis, grūti tikt galā ar to, ka pašam jābūt gatavam doties laukumā.
Džibrils Gejs gūst vārtus, finālsvilpe – kas notiek tālāk?
Mēs visa komanda sākumā saskrējām kopā. Pēc tam jau protams fani, katram klātesošajam centāmies iedot roku, sasveicināties, aizgāju pie vecākiem. Tā kopības sajūta tajā brīdī bija pats galvenais. Tas bija fantastiski, neviens no mums to nekad neaizmirsīs. Un tas atbalsts ir ļoti svarīgs. Gan šeit, gan savā iepriekšējā klubā vienmēr jutos atbalstīts. Varu teikt paldies Valmieras faniem, kuri mūs atbalstīja katrā spēlē, atrada veidu, kā mūs motivēt. Oriģināli un asprātīgi saucieni spēles laikā vienmēr liek pasmaidīt – ‘’Valmiera viens, pretinieks neviens’’, nekur citur ko tādu nedzirdēsi.
Pie kā jāpiestrādā un ko gribētu sasniegt jaunajā sezonā?
Vienmēr ir ko uzlabot. Joprojām varu minēt rezultativitāti, katru sezonu man ir mērķis, bet līdz šim nevienā sezonā to nav izdevies sasniegt. Manam pienesumam noteikti jākļūst lielākam, jākļūst rezultatīvākam un noteikti vēlos tik pie vēl vairāk minūtēm laukumā, aizsardzībā palikt uz nulles. Komandas mērķi ir ļoti svarīgi – uzvara virslīgā, Latvijas kausa izcīņa, Eirokausi. Ja mēs spētu atkārtot RFS sasniegto – tikt kādā no grupu turnīriem, tas vispār būtu iespaidīgi.
Saņēmi pirmo izsaukumu uz nacionālo izlasi, pastāsti par to procesu.
Joprojām gaidu savu debiju, cenšos pierādīt trenerim, ka esmu gatavs doties laukumā un ceru, ka tas notiks jau jaunajā sezonā. Pie tā strādāju un ilgi, nevar teikt, ka visu mūžu, jo agrāk to neapzinājos, bet pēdējos gadus, kopš spēlēju Virslīgā noteikti uz to tiecos. Sekoju līdzi arī konkurentiem, skatos, kā veicas viņiem. Pārsteigums par izsaukumu nebija. Kad varētu debitēt? Grūti teikt. Ja uzlabošu savu sniegumu sezonas laikā, pienāks laiks debijai. Domāju, ka viss ir atkarīgs no sevis paša, jo sevi vēl būs jāpierāda. Jāiegūst uzticība un viss var mainīties, varu tikt pie regulāra spēles laika.