Bijušais FK Jūrmalas Spartaks un FK Tukums 2000/TSS treneris, poļu futbola speciālists PŠEMISLAVS LAGOŽNIJS vērtē Valmiera FC sniegumu šajā sezonā un gatavību pirms sezonas lielākā eksāmena – Eirokausiem.
”Pirmais, kas nāk prātā runājot par Valmieru ir fani, kuri ir iemīlējuši futbolu. Katru spēli varējām redzēt, ka komandai ir milzīgs atbalsts ne tikai tribīnēs, bet arī apkārt stadionam, piemēram pie sētas. Prieks arī par to, ka komandai ir jauns stadions, ar dabīgā seguma laukumu. Man gan nav bijusi iespēja tur paviesoties, taču šis klubs jau sen bija pelnījis izbaudīt dabīgā zālāja devumu. Diemžēl manas atmiņas par Valmieru nav tās spožākās, jo nekad neesmu tur izcīnījis uzvaru.
Arī es, tāpat kā daudz citi esmu pārsteigts par komandas sniegumu šajā sezonā. Protams, nebija šaubu, ka komanda būs viena no kandidātēm uz titulu, bet šī brīža pārliecinošie rezultāti noteikti ir pārsteigums. Bet tas tikai apstiprina to, ka komanda ir ļoti organizēta, ar savu stratēģiju un to, ka vienmēr pa rokai ir arī plāns ‘’B’’. Tam lielisks piemērs ir Jurģa Kalna kļūšana par galveno treneri.
Domāju, ka lielu lomu spēlēja arī tas, ka valmierieši sezonas sākumā neizjuta spiedienu no malas. Visur apkārt runāja par Riga FC un Torstenu Finku, domāja par RFS, kā tikko kronētu čempionu un Liepāju, kura vasaras periodā piesaistīja vairākus kvalitatīvus spēlētājus. Valmieras nosacīta palikšana ēnā ir palīdzējusi komandai. Tad jau pamazām tika uzkrāti punkti, spēlētāji sajutuši pārliecību par saviem spēkiem, no tā Latvijas futbols ir ieguvis ļoti spēcīgu un sakārtotu komandu.
Pirmā atšķirība starp komandu iepriekšējā sezonā un šogad noteikti ir treneri – tad komandu vadīja Tamazs Pertija, kurš paveica labu darbu, ieliekot pamatus nākotnei. Viņš komandā bija ļoti svarīga persona. Šī trenera raksturs un personālija palīdzēja spēlētājiem kļūt pieaugušiem. Tikmēr šī brīža treneris Jurģis Kalns man saistās ar ļoti daudz pozitīvām atmiņām no Tukuma laikiem. Viņam kļūstot par Valmiera FC galveno treneri tika veiktas vairākas izmaiņas. Komanda ir spērusi soli uz priekšu, tā ir attīstījusies. Strādājot kā Tamaza asistents viņš vienmēr bija iekšā treniņprocesā, zināja visas svarīgās lietas, svarīgos faktorus komandas iekšienē. Šobrīd taktiski komanda ir pielikusi un spēlē citādāku futbolu. Tiešam liels prieks, ka mans kolēģis var izbaudīt laiku, ko viņš pavada trenējot komandu un sasniegt augstvērtīgus rezultātus, par viņu vienmēr turēšu īkšķus.
Eirokausu sakarā, lielākais pluss valmieriešiem ir pieredze – lielākā daļa spēlētāju devās laukumā pagājušogad pret Sūduvu, viņi zina, kā ir spēlēt uz Eiropas skatuves. Tāpat uzskatu, ka lai sasniegtu labu rezultātu spēlētāji nedrīkst domāt par pēdējām 90 minūtēm, kas tika aizvadītas uz Eiropas skatuves, bet jāskatās kopumā uz visām 180. Pirmā spēle tika zaudēta kompensācijas laikā. 1:1 viesos un 0:0 mājās būtu bijis pietiekami, komanda nebija tālu no nākamās kārtas. Tagad liels pluss futbolam ir tas, ka gūtie vārti izbraukumā nespēlē tik milzīgu lomu.
Atšķirība starp Virslīgu un Eirokausiem pavisam noteikti ir dažāda. Viens no galvenajiem piemēriem ir tas, ka tā vienmēr ir kā liela mācību stunda visiem iesaistītajiem. Protams ir iespēja salīdzināt komandu spējas ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā virtuvē. Otra lieta, kas nebūt nav mazsvarīga ir tas, ka spēlētājiem ir lieliska iespēja sevi parādīt plašākam cilvēku lokam, Eirokausu spēles apmeklē liels skaits skautu, jo tieši šīs spēles var apstiprināt to, uz ko katrs ir spējīgs. Atšķirībā no virslīgas, kad tu spēlē pret kādu pretinieku četras reizes sezonā un zini jau no galvas, ko kurš darīs laukumā, Eiropas līmenī tu vari ielēkt daudz un dažādās situācijās, mācīties adaptēties jebkurai situācijai.
Joprojām sekoju Latvijas klubu sekmēm un varu teikt, ka ar Valmiera FC komandu viss ir kārtībā. Uzskatu, ka zaudējums Spartakam varēja nākt par labu, ne tāpēc, ka biju kluba treneris, bet tāpēc, ka šis noteikti palīdzēja pamosties no snaudas. Šī situācija parādīja spēlētajiem, ka nekur, nekas nav beidzies un grūtākā sezonas daļā vēl ir priekšā. Arī šeit ir jāfokusējas katrai situācijai, katram treniņam, vienalga ar ko tu spēlētu. Un patiesībā, zaudējums tika piedzīvots perfektā brīdī – pirms Latvijas kausa, kur komanda lieliski nodemonstrēja savu vēlmi uzvarēt, spēlējot desmit cilvēku sastāvā, tieši Eirokausu priekšvakarā.
Ja pareizi izpratu reglamentu, komanda sāk kvalifikāciju no otrās kārtas valsts ranga dēļ un tāpēc, ka Roma komanda triumfēja UEFA Konferences līgā. Ja tā, tad noteikti jāaizsūta bariņš fanu uz kādu viņu spēli, lai pateiktu paldies. Tas protams joks. Bet pavisam noteikti sākt no šīs kārtas ir liels pluss, kas palīdzēs nākotnei svarīgs ir reitinga punkti, un šādi ir iespējams tikt pie parocīgāka pretinieka. Sākšana otrajā kārtā noteikti arī nozīmē to, ka komanda būs svaigāka, nekā pretinieks, kam bija jāspēlē pirmajā kārtā, kaut vai tādēļ ka viņiem jau bijis jāceļo, kas vienmēr ir grūti un nozīmē mazāk laika laukumā.
Zinu, ka Valmiera var cīnīties ar jebkuru komandu un zinu, ka tas tā arī tiks darīts. Tās trumpis Eirokausos būs iespēlēta komanda, kurai nav milzīgu iztrūkumu sastāvā, spēlētāji ir veseli. Šosezon lielu lomu spēlē Daisukes Jokotas un Masaki Muratas pāris. Raimonds Krollis un Kamilo Mena lieliski darbojas uzbrukumā. Tāpat uzskatu, ka Valmiera var tikai iegūt, jo zaudēt komandai nav ko. Mums jāatceras, ka viņi virslīgā spēlē tikai piekto gadu, trešo reizi pēc kārtas komanda dosies spēlēt uz Eiropas skatuves – pēc manām domām šis ir fantastisks sasniegums un visiem iesaistītajiem jāizbauda šī pieredze. Ja UEFA Konferences līgai pieies ar šādu mentalitāti – jebkurš pretinieks būs sprukās.
Shkendija ir spēcīgs pretinieks, viņiem ir ļoti liela pieredze šajā līmenī – viņi spēlējuši Eirokausos kopš 2014. gada, trīsreiz sasniedzot play-off kārtu. Tomēr jāatceras, ka vēl pavisam nesen – 2021/2022. gada sezonā viņi tikās ar Riga FC, kas parādīja ļoti labu sniegumu, tāpēc ticu, ka arī šogad viņiem neies viegli ierodoties Latvijā, lai spēlētu ar Valmieru. Katrai spēlei ir jābūt kā svētkiem un tiks paveiktas lielas lietas – kā saka Djego Simeone “Partido a partido”, no spēles uz spēli un fokusam jābūt uz katru nākamo pretinieku.
Es zinu, ka Jurģis komandu būs sagatavojis 2. kvalifikācijas kārtai, viņš ir profesionālis, kurš izdarīs maksimumu, lai komanda būtu maksimāli gatava spēlēm. Es viņam vēlu veiksmi, jo tā pavisam noteikti ir vajadzīga – reizēm viens moments var mainīt daudz ko, ne tikai futbolā bet arī dzīvē. Tāpat novēlu visu to labāko Valmiera FC komandai un pārējiem Latvijas klubiem UEFA Konferences līgas kvalifikācijā.
