Parasti saka – cik cilvēku, tik viedokļu. Tomēr šajā reizē trīs futbola apskatnieki – Edmunds Novickis, Agris Suveizda un Emīls Ozerinskis trāpījuši uz viena viļņa, atbildot uz trim jautājumiem par Valmiera FC, kā arī dodot ieskatu tajā, ko sagaidīt no pretinieka – SK Super Nova Salaspils komandas.
Kā vērtējat Valmieras iespēto šajā sezonā?
EN: Komandas sniegums ir ļoti vienmērīgs. Protams atzīstama un izceļama ir komandas piecpadsmit spēļu sērija, kas bija fenomenāla. Tagad cilvēki runā par kritumu, krīzi, jo Eirokausi ietekmējuši viņu viedokļus, bet ja paskatās uz Virslīgas rezultātiem – viens nejaušais zaudējums Spartakam ir vienīgais ilgākā laika posmā. Ir parādījušies neizšķirti, bet kuram gan to nav? Kopumā jāsaka ka Valmiera tik un tā ar lielu stabilitāti turpina krāt punktus un tas ļauj atrasties vadībā.
AS: Par valmieriešu sniegumu vislabāk runā pirmā vieta turnīra tabulā un 15 uzvaru sērija, taču uz lauriem dusēt nav laika – arī ar kopumā lieliskām divām trešdaļām sezonas turnīra tabulā pārsvars ir “tikai” pieci punkti, tā ka visas svarīgākās spēles vēl tikai priekšā. Īpaši gribētu izcelt izcilo bilanci pret lielo četrinieku Riga, RFS un Liepāja – 19 punkti no 24 iespējamajiem (plus arī viena uzvara kausā), pret RFS jau garantējot labāku sezonas bilanci un visdrīzāk tādu iegūstot arī pret pārējām divām komandām. Turklāt nevienā no šīm spēlēm netiekot pie lielākas bumbas kontroles, kas ātrajam valmieriešu modelim nemaz arī nav vitāli nepieciešama.
EO: Valmiera šosezon demonstrējusi patiesi fenomenālu sniegumu. 15 uzvaras pēc kārtas nav nekas tāds uz ko uzšķaudīt. Žēl, ka nesanāca apsteigt Skonto rekordu un tikt arī pie 16. panākuma, īpaši tādēļ, ka spartakieši bija tajā spēlē ņemami. Konkrētiem vērtējumiem vēl ir par agru, jo gala atzīmi objektīvi varēsim izlikt tikai pēc sezonas beigām, kad zināsim gala pozīciju turnīra tabulā, tomēr Valmieras puikas savus līdzjutējus šogad ir lutinājuši ar skaistu futbolu. Tādēļ Valmieras sporta līdzjutējiem tas jānovērtē un jānāk atbalstīt komanda klātienē.
Valmieras vieta turnīra tabulā – pārsteigums vai pašsaprotamas lieta?
EN: Es biju no tiem cilvēkiem, kurš ticēja jaunajam treneru duetam – Kalnam un Kalniņam. Kopumā arī komandai prognozēju otro vietu turnīra tabulā. Pozitīvā ziņā mani pārsteidza daži spēlētāji, kuri pārspēja gaidas – pirmkārt, Kamilo Mena. Tagad daudzi par to piemirsuši, bet iepriekšējā sezonā viņam nebija tik daudz rezultativitātes punktu, lai gan visu gadu pavadīja Latvijā. Tagad veicis ļoti nozīmīgu izrāvienu. Tāpat arī Daisuke Jokota, kurš iepriekšējās sezonas otrajā pusē bija panīcis, bet šo sezonu uzsācis ļoti labi. Pārsteiguši noteikti ir centra aizsargi – Daniels Balodis un Romāns Jakuba, tik maz pieredzējis centra aizsargu pāris visas sezonas garumā spēlē ļoti stabili.
AS: Mani ir patīkami pārsteigušas divas lietas. Pirmkārt, tas, ka vasaras laikā uz ārzemēm nav pārcēlies neviens pamatsastāva spēlētājs, par ko Valmieras izredžu kontekstā ļoti bažījos pirms sezonas sākuma – acīmredzot nepamatoti. Un, otrkārt, ļoti laba aizsardzība par spīti tam, ka tās izskats ir būtiski mainījies – jā, Daniels Balodis rudenī atkal bija pamatsastāvā, bet kopumā centra pārim Jakuba-Balodis šī ir pirmā nopietnā kopīgā sezona, kā arī klāt vēl nācis Emīls Birka kreisajā malā. Tas, cik īsu pierīvēšanās laiku viņiem vajadzēja, noteikti ir patīkams pārsteigums.
EO: Atzīstu, ka negaidīju, ka Valmieras futbolisti lielāko sezonas daļu skries Virslīgā visiem pārliecinoši pa priekšu. Pirms sezonas ar skaļiem vārdiem bruņojās Liepāja, bet uz papīra uzrakstītais sastāvs laukumā nemaz tik varens nebija. Riga trenerus maina gandrīz kā noplēšamā kalendāra mēnešus. RFS bez Roberta Savaļnieka pietrūkst kāds, kas grūtos brīžos savāktu spēli. Valmiera tikmēr, manuprāt, spēlē ļoti tuvu saviem šī brīža griestiem. Pārsteidza tas, ka tomēr gados jaunie spēlētāji ļoti ātri uzķēra Jurģa Kalna spēles zīmējumu.
Kādi jūsuprāt ir komandas plusi un mīnusi?
EN: Komandas treneri ienāca ar svaigu redzējumu, izmantoja spēlētājus savādāk, taktiski spēlē savādāk. Sezonas ievadā tas bija tāds, kā ilgstošs pārsteigums, ar ko gandrīz neviena komanda netika galā. Tagad ņemot vērā to, ka Valmiera reti maina sastāvu, ir grūti pārsteigt ar ko jaunu, jo citas komandas analizē, gatavojas mačiem. Loģiski, ka tās uzvaras tagad nāk smagāk.
AS: Jaunība! Valmiera ir ļoti jauna, azartiska un enerģiska komanda, kurai, domājams, varētu būt priekšrocība pret pieredzējušajiem sāncenšiem gan spēles tempa, gan atjaunošanās un sīku traumu ārstēšanas ziņā, gan arī tajā ziņā, ka viņi panākumus vēl nav atēdušies un ļoti vēlas tos gūt. No otras puses, tieši šis pieredzes trūkums pēdējā aplī var kļūt izšķirošs. Arī kalendārs vairs nebūs tik intensīvs, kas pretiniekiem varētu ļaut labāk sagatavoties spēlēm.
EO: Spēles ziņā noteikti jāmin ātrums kādā puiši spēj atstāt aiz savām mugurām pretiniekus. No mīnusiņiem jāmin, ka nepārliecina standartu izpildījums, īpaši uzbrukuma stūra sitieni, kuros gribētos redzēt biežāku pretinieku vārtu apdraudējumu. Tāpat pēdējā laikā sāk iezagties nepiespiestas un muļķīgas kļūdiņas, kas, iespējams, skaidrojamas ar gana garo sezonu, sākot krāties jau zināmam psiholoģiskajam nogurumam.
Par šīs dienas pretinieku visi kā viens uzsver, ka tabulā viņi atrodas apakšā tieši pieredzes trūkuma dēļ. Tomēr četru uzvaru sērija arī nav nākusi kā pārsteigums. Kas mainījies? Komanda nedaudz labāk pieradusi pie Virslīgas līmeņa. Kā uzsver Ozerinskis – Vugara Askerova eksperiments bijusi kļūda, bet Marko Regžas jauno palīgu uzbrukumā izceļ visi trīs apskatnieki – Eudards Višņakovs ir palīdzējis uzlabot komandas uzbrukumu. Gan Novickis, gan Suveizda min, ka tieši Višņakova klātbūtne atraisījusi rokas un kājas Regžam, līdz ar to padarot bīstamāku Super Novas uzbrukumu. Kā jaunpienācēja daudz sajutusi zaudējuma rūgtumu, tomēr graujošu rezultātu nav bijis pārāk daudz, jo komanda labi darbojas aizsardzībā.
EN: Ja runājam par šo spēli, tad man grūti iedomāties, ka Valmiera šeit varētu zaudēt punktus. Domāju, ka būs pārliecinoša uzvara, bet kā vienmēr, to kā viss notiks, rādīs pati spēle.
