2023. gada Optibet Virslīgas sezonu esam iesākuši ar neizšķirtu – 0:0 pret RFS komandu. Šis gan nebija ierindas mačs un neizšķirts, kurš varbūt kādam var viegli paslīdēt garām. Viedokļi ir visiem, bet mums šīs būs unikālas atmiņas – spēle visai sniegotos apstākļos.
Niks Dusalijevs, Karloss Olsess, Daniels Balodis un Roberts Veips šādos apstākļos savā profesionālajā karjerā vēl nebija spēlējuši, to atzīst visi četri Valmiera FC spēlētāji. Kā tas ietekmēja spēli un kāda bija pieredze? Par to stāsta viņi paši.
Niks Dusalijevs: Man personīgi šī bija pirmā spēle Valmiera FC rindās, kuru Virslīgā sāku pamatsastāvā. Jau iepriekš bija aizdomas, ka laukumā būšu jau no pirmajām minūtēm. Spēlējot fani deva foršas emocijas, paskatījos, kas notiek malā, tur gandrīz pilnas tribīnes. Bija super un iekšā ļoti interesantas sajūtas.
Laikapstākļi neļāva spēlēt to spēli, kuru gribējām – ātru futbolu, izmantojot abas laukuma malas. Varbūt daļēji tas izdevās – bet bija kļūdas. Jau ievadā gandrīz ielaidām, bet vēlāk savācāmies, jo jutām, ka varam kustināt bumbu.
Pašu futbolu gan spēlējām maz, minūtes 25, tad jau sāka spēcīgi snigt. Likās, ka nu jāmeklē slidas, jāvelk tās kājās. Laukums slīdēja daudz vairāk, tāpēc arī bija vairāk jāuzmanās. Tas nemazināja vēlmi sezonas atklāšanas spēlē cīnīties par uzvaru, par trim punktiem. Tas būtu bijis fantastiski, bet arī šāds iznākums ir ok. Punkts ir un paliek punkts.
Karloss Olsess: Jā šī bija pavisam savādāka spēle, kādu es jebkad esmu aizvadījis. Sākumā sniega nebija, šķita, ka nu tik būs, varēsim parādīt, ko spējam. Laikam ritot sāka snigt arvien stiprāk un stiprāk. Nācās adaptēties, mainīt spēles plānu, bija jāzina, kā rīkoties šajā situācijā.
Sniegotos apstākļos nebiju spēlējis nekad. Bija auksti, pat ļoti auksti, bet centos domāt par pašu spēli, ignorējot sniegu un citus apstākļus. Palīdzēja arī tas, ka dzirdēju fanu atbalstu. Viņi sauca manu vārdu. Paldies viņiem! Ļoti jauki no viņu puses, jo īpaši tāpēc, ka šī bija mana debijas spēle.
Otrajā puslaikā pretinieks radīja vārtu gūšanas iespējas, bet komanda atbildi parādā nepalika. Esmu ļoti priecīgs, ka spējām noturēt mūsu vārtus neskartus. Tagad jādomā par nākošo spēli, par to, lai mēs tur dabūtu trīs punktus. Ceru, ka šoreiz laiks nebūs tik izaicinošs, jo gribas uzspēlēt futbolu. Pirmajā spēlē tomēr bumba vairāk atradās divcīņā.
Man kā vārtsargam patīk, kad sit pa vārtiem, bet, kas man pašam patīk vislabāk? Jebkas, kas der komandai. Ja varam dominēt tā, ka pretinieks reti tiek pie bumbas? Uz priekšu. Šī līga ir ļoti konkurētspējīga, jāsaprot, ka viegli nebūs. Patīk dažādība, jo esmu vārtsargs, kuram patīk spēlēt ar bumbu, man svarīga arī komunikācija ar komandu, jo īpaši maniem aizsargiem.
Daniels Balodis: Tā bija viena traka spēle. Laikapstākļi bija izaicinoši, abas komandas spēlēja ļoti agresīvi. Ļoti daudz divcīņu, bet tas ļāva sajust to, cik visi bija izsalkuši pēc futbola. Uzskatu, ka priekš faniem bija gana interesanti. Protams, paldies viņiem, ka šādos apstākļos atnāca atbalstīt. Prieks jau atkal visiem kopā būt stadionos.
Lielos vilcienos nekas nemainījās, sniega dēļ nācās spēlēt vienkāršāk, novirzīt bumbu tālāk no saviem vārtiem. Nācās būt piesardzīgākiem, jo bumba sniegā gan ripo, gan atlec pavisam citādāk, kā tas notiek ikdienišķās situācijās.
No šīs spēles varam līdzi paņemt to degsmi, vēlmi spēlēt agresīvi. Nulle uz tablo ielaistajos vārtos ir gana svarīgs aspekts. Ar Robi (Veipu) esam labi iespēlējušies, labi sapratāmies pagājušajā gadā, tāpēc laukumā nav nekādu problēmu vai grūtību saprasties.
Komanda neguva vārtus un tieši tas arī ir jāmaina nākamajā spēlē pret Liepāju. Jāatklāj statistika. Uz rezultāta tablo tā nulle ir jānomaina uz ko patīkamāku.
Roberts Veips: Spēle pret RFS bija līdzvērtīga. Gan mums, gan pretiniekiem bija iespēja gūt vārtus. Šeit bija laimes spēle – kādam varēja paveikties un tie trīs punkti būtu devušies vienā vai otrā virzienā. Diemžēl mums neizdevās novest uzbrukumus līdz vārtu guvumam, bet par laimi, to neizdarīja arī pretinieks.
Ja pirmajā puslaikā bija iespējams spēlēt pozicionāli un veidot uzbrukumus, tad otrajā puslaikā sniega kārta vairs to īsti neļāva. Šādos gadījumos ir lielāka iespēja kļūdīties. Vari paslīdēt un tas maksās ļoti dārgi. Neko nemēģināju sarežģīt, spēlēju vienkārši, cenšoties saglabāt bumbu. Uzturēt fokusu visas spēles garumā.
Jā, laikapstākļi bija izaicinoši, bet profesionālajā sportā ir jāprot adaptēties. Nedrīkst ļaut tiem mūs izsist no līdzsvara. Protams, nedrīkst gaidīt, ka viss tagad sanāks, jāmāk ātri pārslēgties no uzbrukuma aizsardzībā, kā arī nedrīkst ļaut kļūdām sevi ietekmēt.
Spēlējot kopā ar Balodi ir vairāki pozitīvi aspekti – komunicējam vienā valodā, saprotamies no pusvārda. Neatkarīgi no tā ar ko un kā spēlējam aizsargiem ir jāievēro konkrēti spēles principi. Ja visi aizsargi tiek galā ar disciplīnu, tad ir ievērojami vieglāk spēlēt.
